Kas par nodokļu maksāšanu jāzina pašnodarbinātajiem?
Lai arī pašnodarbinātas personas statuss sniedz vairākas priekšrocības, tomēr tas nozīmē arī atbildību – atšķirībā no algotiem darbiniekiem, par kuru nodokļu samaksu rūpējas darba devējs, pašnodarbinātajam par nodokļu samaksu jārūpējas pašam. Tas, protams, nozīmē arī sekot līdzi izmaiņām likumdošanā, lai nepalaistu garām kaut ko būtisku.
Kā nosaka tiesību akti, par saimniecisko darbību uzskatāma jebkura darbība, kas veikta ar mērķi gūt peļņu. Tā var būt saistīta ar preču ražošanu un tirgošanu, pakalpojumu sniegšanu, darbu izpildi. Saimnieciskās darbības veicējiem VID jāreģistrējas pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, kā arī ir jāmaksā nodokļi izvēlētajā režīmā.
Ir arī vairāki gadījumi, kad saimnieciskās darbības reģistrēšana nav obligāta - ja ienākumi tiek gūti no piemājas saimniecības, ogošanas, sēņošanas un savvaļas ārstniecības augu vākšanas. Būtisks nosacījums - peļņa nedrīkst pārsniegt 3000 EUR gadā.
Šajā gadījumā:
Plašāku informāciju par to, kā kļūt par pašnodarbināto, kā arī izņēmuma gadījumiem var atrast Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā. Tur arī iespējams uzdot interesējošos jautājumus par reģistrēšanos un nodokļu maksāšanas kārtību.
Reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai, aktuāli kļūst dažādi jautājumi, piemēram, kādi nodokļi tad īsti jāmaksā? Kādas ir sociālās garantijas?
Pašnodarbinātām personām valsts piedāvā vairākus nodokļu maksāšanas modeļus – plānojot kļūt par pašnodarbinātu personu, ar piemērotākā varianta izvēli tad arī būtu jāsāk. Protams, izvērtēt vai izvēlētais nodokļu maksāšanas modelis ir darbībai vispiemērotākais, nenāktu par sliktu arī tiem, kas reģistrāciju veikuši jau iepriekš – likums paredz, ka pašnodarbinātai personai ir tiesības ne vien izvēlēties savu darbības formu, bet arī to reizi gadā mainīt.
Lai saprastu, kurš variants piemērotākais, pirmkārt, vajadzētu izvērtēt plānotos ikmēneša ienākumus un izdevumus, kā arī citas specifiskas nianses:
Tomēr izvēloties piemērotāko nodokļa maksāšanas režīmu, uzmanība jāpievērš ne tikai to, cik pašnodarbinātais nodokļi ir izdevīgi– uzmanība jāpievērš arī pensiju apdrošināšanai un sociālo iemaksu apmēram. Pat, ja pirmajā brīdī izdevīgāk varētu šķist veikt iespējami nelielas sociālās iemaksas vai likumā noteiktajā kārtībā no šī maksājuma izvairīties pilnībā, tomēr ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas – ja pensiju apdrošināšanai līdzekļi netiek novirzīti, jārēķinās ar mazu pensiju vecumdienās.
Izsakoties vienkāršoti – jo lielākas sociālās iemaksas veiktas, jo lielāka būs vecuma pensija. Jāņem vērā, ka VSAOI atsevišķi nav jāmaksā tad, ja izvēlēts MUN vai patentmaksas maksāšanas režīms. Savukārt, izvēloties pilno IIN vai saņemot honorāru, sociālās iemaksas obligātas tad, kad ienākumi no saimnieciskās darbības ir lielāki par minimālo algu – no 2021. gada tā ir 500 EUR. Tas nozīmē, ka katru mēnesi jāseko līdzi saviem ienākumiem, lai nepalaistu garām obligāto iemaksu veikšanu, ja gadījumā ienākumu apmērs mēnesī sasniedz noteikto summu.
Neatkarīgi no tā, kādu nodokļu maksāšanas režīmu pašnodarbināta persona izvēlējusies, sociālās iemaksas lielākoties ir visai niecīgas – tas nozīmē, ka pensiju apdrošināšanai un citiem sociālajiem nodrošinājumiem uzkrāts tiek salīdzinoši maz, tādēļ plānojot savu darbību, šim aspektam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Vecuma pensija nav vienīgais nodrošinājums, ar ko var rēķināties saimnieciskās darbības veicējs. Pašnodarbinātai personai pienākas arī, piemēram, maternitātes un slimības pabalsts. Ar plašāku informāciju par pieejamiem pakalpojumiem iespējams iepazīties Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūras (VSAA) interneta vietnē.
Jāatzīmē arī, ka kļūstot par pašnodarbinātu personu, nākamajā gadā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Visērtāk to izdarīt VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).
Lai varētu rēķināties ar lielākiem pabalstiem un pensiju, vērts par to sākt domāt jau tagad:
Pašnodarbinātas personas statuss nozīmē ne tikai brīvību, bet arī atbildību – pašam jāparūpējas ne tikai par tagadni, bet arī par nākotni.