Reizēm var būt situācijas, kad diemžēl ir jāatsaka klientam kredīta piešķiršana. Šāda novērtēšana ir nepieciešama, lai panāktu līdzsvaru starp kredīta pieejamību un risku, ka aizņēmēji nevarēs pārvaldīt parādsaistības. Biežākie atteikuma iemesli var būt: pārāk zemi oficiālie ienākumi, kas neļauj veiksmīgi un droši atmaksāt aizņemto summu, kā arī neatbilstoša maksātspēja, piemēram, negatīva kredītvēsture vai arī citas esošas kredītsaistības. Zemāk apkopojām noderīgu informāciju un minam biežākos iemeslus aizdevuma atteikšanai.
Neatbilstošs vecums
Dažkārt aizdevuma piešķiršana var tikt atteikta, ja persona nav atbilstošā vecumā (19 līdz 75 gadi). Šeit svarīgi atzīmēt, lai novērstu uz vecuma pamata balstītu diskrimināciju kreditēšanas jomā, būtu vēlams, ka senioru gadījumā kredītiestādes piemērotu individuālu riska izvērtējamu, uzsvēra Tiesībsargs. Atsevišķās situācijās personas vecums var būt viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, vērtējot, vai personai var piešķirt kredītu. Taču nav pieņemams, ja tas ir vienīgais vai galvenais kritērijs. Vecuma izmantošana riska novērtējumā būtu jāpamato ar precīziem, aktuāliem, ticamiem un būtiskiem datiem, pētījumiem un statistiku.
Nekorektas pamatprasības
Iespējams, Tev nav Latvijā reģistrēts tālruņa numurs vai neesi atvēris kontu kādā no Latvijas bankām, kā arī nav pastāvīgas adreses Latvijā.
Nav stabilu un oficiālu ienākumu
Spēja atmaksāt. Kreditoriem ir svarīgi pārliecināties, ka aizņēmējiem ir spēja atmaksāt aizdevumus, un stabilais ienākumu avots ir būtiska indikācija. Turklāt svarīgi, lai Tu spētu veiksmīgi atmaksāt summu ne tikai pirmajā, bet arī visos sekojošos mēnešos, nodrošinot, ka piešķirtais kredīts tiek atdots laikus.
Verifikācija. Aizdevējiem ir jāverificē, ka aizņēmēju norādītie ienākumi ir precīzi un uzticami, un oficiālie ienākumu avoti nereti ir vieglāk pārbaudāmi nekā neoficiālie. Tas palīdz novērst krāpšanu un nodrošina, ka aizņēmējs ir kredīta saņemšanas tiesīgs.
Negatīva kredītvēsture
Privātpersonu kredītvēsture sastāv no divām daļām – esošo kredītsaistību atspoguļošanas un iepriekšējo maksājumu vēstures. Rodas aktuāls jautājums, kā ikviens no mums var iegūt bezmaksas informāciju par savu kredītvēsturi? Ir vairākas opcijas: Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, Kredītinformācijas birojs un CREFO birojs.
Cik ilgi informācija, piemēram, par parādiem glabāsies “Kredītinformācijas biroja” sistēmā? Nenomaksāto parādu vēsture – 10 gadus, nomaksāto parādu vēsture – piecus gadus. Maksātnespējas informācija un nodokļu parādi sistēmā uzglabājas tieši tik ilgi, cik ilgi tie ir pieejami Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā. Vēl svarīgi pieminēt – pozitīvajai informācijai nav noteikta termiņa – katra privātpersona pati izlemj vai savā kredītvēsturē uzrādīt datus par laicīgi veiktiem maksājumiem, ziņo Kredītinformācijas birojs.
Tāpat, protams, var aplūkot, cik disciplinēti persona ir veikusi katra aizdevuma atmaksu, proti, vai saistības pildītas atbilstoši noteikumiem, vai un cik ilgi bijuši kavējumi. Tava kredītvēsture sāk veidoties ar brīdi, kad noformē pirmo aizdevumu. Tas var būt patēriņa vai ātrais kredīts, kredītlīnija, preču iegāde līzingā vai cita veida pakalpojums. Vairāk par kredītvēsturi lasi šeit!
Pārāk zems kredītreitings
Privātpersonas kredītreitings ir skaitlis, kas norāda privātpersonas kredītspēju, – jo augstāks šis skaitlis, jo augstāka privātpersonas kredītspēja. Kredītreitings veidojas pēc matemātiskiem aprēķiniem, kur izvērtēta kredītvēstures informācija pēdējā pusgada / gada laikā. Privātpersonas kredītreitinga skaitli nosaka no 1 līdz 10 vai no 1 līdz 1000. Pamatā kredītreitingu veido četri faktori (prioritārā secībā): bijušo/esošo saistību atmaksa, esošo saistību apjoms, kredītvēsture un jauni aizdevumi. Piemēram, cik nesen izmantots pēdējais aizdevums? Ja cilvēks tik tikko izmantojis, piemēram, patēriņa kredītu un jau pēc neilga brīža vēlas saņemt kādu citu kredītu, viņš var tikt pieskaitīts pie paaugstināta riska klientiem.
Nereti pirmie divi faktori veido aptuveni 70% no kopējā kredītreitinga, tomēr tas var atšķirties gan no valsts, gan no aizdevēja, preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par kredītreitingiem lasi šeit!
Mēģināji aizņemties pārāk daudz
Ja mēģini aizņemties vairāk, nekā vari atļauties atmaksāt, aizdevējs var noraidīt pieprasījumu pēc personīgā aizdevuma. Tas ir tāpēc, ka summa, ko aizdevējs jums apstiprina, ir balstīta uz Taviem ienākumiem un citām parādsaistībām. Pēc Tavas finanšu pārskatīšanas aizdevējs var nolemt, ka neesi tiesīgs aizņemties noteiktu summu.
Pieteikumā nenorādīji visu informāciju
Aizdevējiem ir jāpārbauda aizņēmēja sniegtā informācija, lai pārliecinātos, ka tā ir precīza un patiesa, pieprasot dokumentus, kas apstiprina pieteikuma veidlapā sniegto informāciju, piemēram, bankas izrakstus, maksājumu veidlapas un nodokļu deklarācijas. Ja aizņēmējs nav sniedzis visu nepieciešamo informāciju, aizdevējs, iespējams, nevarēs pārliecināties par atbilstību aizdevumam.
Lūk, piemērs patērētāja maksātspējas izvērtējumam pa soļiem
Piemēram, kredīta devējs 2021. gada jūlijā izmanto VSAA izziņā sniegto informāciju, no kuras izriet, ka janvārī patērētāja bruto alga bijusi 805,00 eiro, februārī 815,00 eiro, martā 825,00 eiro, aprīlī 830,00 eiro, maijā 840,00 eiro, jūnijā 845,00 eiro. 2021. gadā valstī oficiāli noteiktā minimālā darba alga (bruto) bija 500,00 eiro. Bērnu skaits netiek noskaidrots.
- Aprēķina patērētāja vidējo bruto darba algu par iesniegto periodu: (805,00+815,00+825,00+830,00+840,00+845,00) / 6 = 826,67 eiro.
- Nosaka aptuveno neto ienākumu apmēru: 826,67 EUR – 30% = 578,67 eiro.
- Nosaka neto ienākumu apmēra attiecību pret aktuālo valstī noteikto (bruto) minimālās algas apmēru: 578,67 EUR / 500,00 EUR = 1,16.
- No Vadlīniju DSTI tabulas nolasa pieļaujamo kredītmaksājumu / neto ienākumu attiecību pieļaujamo robežu (DSTI): 1,16 ir koeficients trešās grupas robežās (lielāks par 1, bet mazāks vai vienāds ar 2,5), līdz ar to maksimāli pieļaujamais DSTI ir 30%.
- Aprēķina maksimāli pieļaujamo kopējo ikmēneša kredītmaksājumu apmēru: (Patērētāja neto ienākumi) 578,67 EUR x 30% = 173,60 eiro.
- Aprēķina maksimāli pieļaujamo ikmēneša kredītmaksājumu limitu, vadoties arī no papildus nosacījuma (patērētāja rīcībā paliek ne mazāk kā 80% no valstī aktuālās noteiktās (bruto) minimālās algas: (Patērētāja neto ienākumi) 578,67 eiro (500,00 eiro x 80%) = 178,67 eiro.
- Kredītriska samazināšanai jāizvēlas mazākais no lielumiem.
- No iegūtā skaitļa atņem aizņēmēja esošās ikmēneša saistības, ja tādas ir un tās netiek refinansētas (maksimāli pieļaujamais ikmēneša maksājumu limits ietver sevī no jauna piešķiramā kredīta ikmēneša maksājuma lielumu un uz doto brīdi jau esošos aizņēmēja ikmēneša kredītmaksājumus).
Ilustrētā piemēra avots: https://www.ptac.gov.lv/lv/media/131/download
Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454,04 tūkst. jaunus darījumus, no jauna izsniedzot kredītus 311,37 milj. EUR apmērā, kas skaitā par 24,5 tūkst. darījumu jeb 5,69% un summā par 50,44 milj. EUR jeb 19,33% vairāk nekā 2021. gada 1.pusgadā, liecina PTAC publicētie dati. Zemāk attēlā no jauna izsniegto kredītu summas un procentuālais īpatsvars pa kredītu veidiem.
Attēls: https://www.ptac.gov.lv/lv/media/3375/download?attachment